Grāvenheides muižas vieta atrodas Ūdeļu ielas galā pie Juglas ezera. "Grāvenheides jeb Goronska muižiņu izveidoja ap 1730. g. uz zemnieka Veļķa sētas zemes Rīgas Lielās ģildes vecākais Ernsts Heidefogels. Muižiņā tika ierīkotas ar zirgiem dzenamas dzirnavas, un ap 1772. g. sāka darboties pirmā Rīgas cietes un pūdera manufaktūra, kas savos ziedu laikos 1797. g. ražoja ap 1600 pudu cietes un 2000 pudu pūdera gadā. Produkcijas ceturto daļu pārdeva Rietumeiropā. 1810. g. Grāvenheidi nopirka Rīgas tirgotājs Hermanis Goronskis. Tā kā modes prasības bija mainījušās, cietes un pūdera pieprasījums samazinājās un 1816. g. te strādāja vairs tikai viens meistars ar 10 strādniekiem, kas ražoja 520 pudu cietes un 50,5 pudus pūdera gadā.
Grāvenheides muižiņā kādu laiku uzturējās arī tās īpašnieka E. Heidefogela draugs vācu apgaismotājs un publicists J.G. Herders, kas uzrakstīja tur dažus dzejoļus, piemēram, "Lauku dziesma Grāvenheidei" (Ein Landlied auf Gravenheide), un kantāti par godu Biķernieku baznīcas iesvētīšanai" [1]. Vēsturnieks Arveds Švābe darbā par Gustavu Bergmani pieļauj, ka tieši šeit vācu filozofs Johans Gotfrīds Herders guvis iespaidus par "latviešu Jāņu svētku sinkrētisko tautas mākslu ar dejām, kora dziesmām un ugunīm" [2]. Viņš ir sajūsmā par "seno savvaļas (wilder) dziedāšanas, ritma, diešanas dzīvajiem reliktiem dzīvā tautā", kuras Rietumu (Vācu) civilizācija vēl nav paguvusi "sakropļot" pēc sava ģīmja un līdzības [3].
J.K. Broce zīmējumu kolekcijā ir vairāki Grāvenheides muižas attēli. Vienā no tiem, kurā pārzīmēta barona Voldemāra fon Budberga glezna, kas gleznota ap 1780. gadu. Attēls interesants tāpēc, ka skats uz muižu zīmēts no Liepkalna, kas atrodas iepretī muižai, otrpus nelielam līcītim - Pungai, turklāt tajā redzama zvejnieku laiva, kurā atrodas alus muciņa un vainagi. Vēl tagad vecie zvejnieki atceras, ka Liepkalns ir sena Jāņu svinēšanas vieta.
J.K. Broces zīmējumā "Skats uz Grāvenheides muižu pie Juglas ezera 1796. gadā" redzam plašu muižas celtņu kopskatu. Muižas dzīvojamā ēka neliela vienstāvu guļbūve ar kārniņu jumtu. Pie dzīvojamās ēkas durvīm koka soli ar barokāli veidotiem galu balstiem. Pa kreisi esošajai saimniecības ēkai mansarda veida kārniņu jumts ar nošļauptiem galiem un dziļām paspārnēm. Muižas galvenā ēka arī ir vienstāvu guļbūve. Tā redzama citā attēlā - "Grāvenheides muižas skats 1796. gadā".
Šodien blakus muižiņas vietai vēl tagad ir saglabājusies "Garanskas" ādu fabrikas ēka, kurā bijusi arī veca alus brūža iesala māja.
1. Broce, J.K. Zīmējumi un apraksti. R. 2. sēj., - 121.lpp.
2. Švābe, A. Kāda mācītāja dzīve. Stockholm: Daugava, 1958. -149.lpp.
3. Švābe, A. Kāda mācītāja dzīve. Stockholm: Daugava, 1958. -150.lpp.
Ekotūrisma atlantā ievietotā informācija un attēli ir privātīpašums, ko aizsargā LR Autortiesību likums. Jebkādu datu izmantošanai nepieciešams saņemt autora atļauju. Saņemot atļauju, jāievēro šādi noteikumi: * izplatot, pārveidojot vai/un atvasinot jaunus materiālus, jāietver atsauce uz ekoatlants.lv un autoru (iem), * tieša vai pārveidota materiāla izmantošana peļņas gūšanas (pārdošanas) nolūkos ir aizliegta, * citātos no ekoatlants.lv mājas lapas, jāuzrāda atsauce uz konkrēto mājas lapu.
