Baložu muižas jaunais kungu nams                                              Skatīt kartes: 1. Muižas   2. Google pārskata karte

Pirmās ziņas par šo muižu saistītas ar 1582. gadu, kad tā nonāk Nikolausa Mollera atraitnei. 1625. muižu manto viņas dēls Bonaventura Mollers. 1636. gadā muiža piederēja Egidiusam Litkenam, no kura pēcnācējs leitnants Berents Litkens to 1710. gadā nodeva mantojumā kapteinim Laudonam.

1780. gadā muiža nonāca Jāņa Baloža (Johann Ballod) īpašumā, no kura vārda cēlies pazīstamais muižas, kroga, kalna un visas apdzīvotās vietas nosaukums. Vēlāk tā piederēja Francim Gustavam fon Lēvisam (Franz Gustav von Loewis), kura mantinieks muižu pārdeva Ādolfam fon Vulfam par 10500 rubļiem.

1919. gadā zemes reformas laikā muiža atsavināta un tās teritorija pārgājusi Valsts Bankas īpašumā. 1934. gadā bijušās muižas centrā ierīkota Valsts stādu audzētava, kur strādāja mežzinis Arturs Kundziņš un mežsargi - Jānis Lapiņš un Raubiško. Apkārtējās ēkas un zemi Valsts Banka pārdevusi saviem darbiniekiem Tančeram un, Sālmanim, bet “Krustiņu” māju piešķīra pulkvedim Kreišmanim.

Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte, tad Berģu astoņgadīgā krievu skola un visbeidzot Brīvdabas muzeja direkcija.

Baložu muižas vecā 17. gadsimta ēka pārvesta uz Brīvdabas muzeju un tajā pašreiz atrodas muzeja fondu glabātuve. Šis darbs bijis diezgan bezjēdzīgs - iztērēts laiks, nauda un izjaukts vienotais Baložmuižas ēku ansamblis. Skaistajā parkā, liepu gatves galā, šodien redzama vairs tikai 19. gadsimtā celtā muižas dzīvojamā ēka. Vienstāva koka būves pret Juglas ezeru vērstā fasāde greznota kolonnām.

Muižai bijusi ādas ģērētava, pienotava un etiķa fabrika - blakus tagadējam pastam, un vīna darītava - tagadējo “Krustiņu” māju teritorijā. Pagājušā gadsimtā te darbojusies arī Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika. “Mūsu laikos viņu sauca par Berteli”, stāsta A. Sausiņš, “es tur strādāju Mežu pētīšanas stacijā un ta izrakām pudeles ārā. Un tur bija rakstīts uz pudeli “Bertel”... Tur jau bija šnaba brūzis. Un vēlāk viņu nosauca pa “Bertuli”... Tas šnaba brūzis i, ka nāk Brīvdabas muzejā iekšā, nepienākot pie vārtiem, tur ku iet uz pastu, pa kreisu roku. Tur bija ogles un arī vecie tie baseini, kur tas šnabis tur i bij stāvējis iekšā...” [1]

1. Pierakstījis Aivars Jakovičs 1994.g. – Teicējs: Arvīds Sausiņš. – 20.lpp.

Fotoekskursija.